Līgo un Jāņu tradīcijas un aktivitātes

Līgo un Jāņi ir vieni no populārākajiem latviešu svētkiem, turklāt tos atzīmējam jau no senlatviešu laikiem, kad godinājām vasaras saulgriežus - gada īsāko nakti un garāko dienu. Lai gan mūsdienās Jāņu tradīcijas ir mainījušās, tomēr bieži vien joprojām praktizējam mūsu senču Līgo tradīcijas - papardes zieda meklēšanu, pīrāgu cepšanu, tautas dziesmu dziedāšanu un siera siešanu. Ja vēlies uzzināt, kā palikt nomodā visu nakti, kurus ticējumus ņemt vērā, lai nākamais gads būtu veiksmīgs un kā svinēt Līgo svētkus skaisti, lasi Party Inbox rakstā!

Kā sagatavoties Līgo un Jāņiem? 

Ja šogad esi izlēmis svētkus rīkot saskaņā ar tradīcijām, svarīgi Līgo un Jāņiem gatavoties jau laicīgi, ņemot vērā tādus aspektus kā Jāņu dekorācijas, galda klājumu un tautiskus tērpus. 

Mājas pušķošana ar ziediem un zālēm

Svētkos mājai jāizskatās skaistai, tieši tāpēc Jāņus ievada Zāļu diena, šī ir diena, kad jālasa Jāņu zāles, jāpušķo māja un sēta, jo tiek uzskatīts, ka Jāņu zāles nes veiksmi, veselību un svētību mājām. Turklāt tiek uzskatīts, ka Zāļu dienā un Jāņos plūktās zālēm ir īpašs spēks. Piemēram, mājas ārdurvis rotāja ar pīlādžiem un dadžiem, lai ļaunums nenāktu iekšā, pagrabus ar alkšņu meijām, lai būtu dzeltens sviests, bet pagrabus ar pīlādžu zariem, lai aizbaidītu raganas. Ja nu darbu dunā līdz zālīšu lasīšanai tikt nav sanācis, atradīsi dažādas košas un vasarīgas Līgo dekorācijas Party Inbox kolekcijā, kas palīdzēs radīt zaļu noskaņu svinot svētkus. 

Sapucējieties, Jāņu bērni

Pirms svētkiem noteikti vērts padomāt arī par to, kā vēlies tērpties svētku vakarā. Jāņiem piestāv tautiskas lietas – lina un vilnas audumi, pinumi, tautiskas rotas, pastalas un rakstainas vilnas zeķes. Mūsdienās labi noderēs arī ūdensnecaurlaidīgi lietus mētelīši un gumijas zābaki. Sagatavo tērpu savlaicīgi, lai par to nav jāuztraucas svētku dunas laikā.

Līgo un Jāņu tradīcijas 

Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas jau izsenā pagātnē, kad senlatvieši aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālas padarīšanas bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet spilgti apliecināja arī kosmiskās un dabas vienotību.

Vainagu pīšana

Līgo vainags ir neatņemama svētku sastāvdaļa, ar kuru saistītas vairākas Jāņu tradīcijas. Mājas saimnieks un svētku gaviļnieks Jānis pārsvarā galvā liek ozollapu vainagu, bet pārējie viesi darina ziedu vainagus, kas pīti no trejdeviņām Jāņu zālēm. Pēc Jāņiem vainagu ārā nemet, bet sakaltē, to pēcāk var izmantot gan tējām, gan arī kvēpināt, lai atbrīvotos no ļaunuma mājās. Tāpat ar Līgo vainagu var piedalīties dāžādās tradīcijās, teiksim, jaunas meitas to var mest ozolkoka zaros līdz vainags paliek kokā - cik reizes metīsi, tik gadus jāgaida līdz kāzām.

Ugunskura kurināšana

Līgo ugunskurs jādedzina augstākajā vietā, lai tā uguns apspīdētu visu tuvāko apkārtni un nestu svētību mājiniekiem. Bieži vien parasta ugunskura vietā taisīja uguns skulptūras, tā pārliecinoties, ka svētība izplatīsies pēc iespējas tālākā apkaimē. Jāņu ugunskuru iededz līdz ar saulrietu un ļauj taim kurties līdz pat saules lēktam. Jāņu tradīcijas neatliekama sastāvdaļa ir lēkšana pāri ugunskuram, kas simbolizē attīrīšanos no visa liekā. Turklāt, ja pāri ugunskuram lec pāris, kas sadevušies rokās, uguns spēks tos savieno kopā. 

Peldēšanās kailiem un mazgāšanās rasā

Lai gan mūsdienās peldēšanos kailiem un mazgāšanos rasā vietām nomainījuši pliko skrējieni, ja nu šajos saulgriežos vēlies vairot veselību un attīrīties no grēkiem, šī būs īstā Līgo svētku tradīcija priekš Tevis. Kā rīta rasai, tā peldei tiek piešķirta tikpat liela nozīme kā Jāņu ugunskuram, tā raisa skaistumu un šķīstību. Rasas vērtība rodas no maģiskajām jāņu zālēm, līdz ar to sens ticējums vēsta, ka jābrien pa rasu, lai apavos sabirtu nauda un cilvēkam būtu bagātīgs nākamais gads.

Nakts pavadīšana nomodā

Kārtīgam līgotājam visa svētku nakts jāpavada nomodā, sagaidot saullēktu. Kāpēc? Ticējumi vēsta, ka cilvēki, kas pavada Jāņu nakti guļot, tā pavadīs visu atlikušo vasaru. Jaunām meitām savukārt Jāņos jāpaliek nomodā, citādāk mūžam vīru nedabūs. 

Aplīgošana

Senāk svētku laikā aplīgoja ne vien mājiniekus, bet devās arī uz citām mājām aplīgot to iedzīvotājus. Pieklājīgi aplīgotājus bija pacienāt ar mielastu, jo ikkatrs viesis šajos svētkos nes svētību un labklājību mājām. 

Līgu un Jāņu godināšana

Kas tad tie būtu par svētkiem bez pašiem galvenajiem svētku gaviļniekiem! Kad uguns iedegta, ir īstais brīdis, lai sveiktu vārda dienā Jāni un Līgu. Kā nu šī sveikšana izpaužas atkarīga no jūsu ģimenes un draugu grupiņas tradīcijām, variet vienkārši uzdāvināt kādu jauku dāvanu, uzlikt gaviļniekiem galvā svētku vainagus vai kopā dziedāt līgodziesmas.

Pirts rituāli

Līgo un Jāņos senlatvieši gāja pirtī, arī šajā rituālā zālītēm, slotiņām un pļavas puķēm bija īpaša nozīme. Katrai pirts slotiņai bija piedēvēts savs spēks - ozollapu slotiņa padara domas skaidrākas, bērza slotiņa dod jaunus spēkus, kadiķu slotiņa atbrīvo no visa sliktā. 

Ko likt uz Līgo galda?

Neviens latviešu gods nav iedomājams bez gardas maltītes ieturēšanas, lai gan mūsdienās bieži grillējam gaļu, griežam rasolu un gatavojam mūsdienīgas uzkodas, ir daži Jāņu ēdieni, bez kuriem svētki nav iedomājami.

Siera siešana

Katrai saimniecei ir sava recepte, taču jāatceras, ka šo gardo našķi un saules simbolu, Jāņu sieru, nepieciešams sagatavot jau iepriekšējā dienā, jo var gadīties, ka svētku dunā tam nebūs pietiekami laika. Ja vēlies pamēģināt kaut ko nebijušu, sieru var gatavot arī uz ugunskura, saka, ka tad tam ir īpaši maģiska garša.

Alus brūvēšana

Alus senlatviešiem bija svētku dzēriens, līdz ar to to cēla galdā arī Jāņos, turklāt ticēja, ka dzerot alu Līgo, tas veicināja nākamās vasaras miežu ražu. Ja nu nevēlies svētkos lietot grādīgos dzērienus, atceries, ka var pagatavot arī kvasu, kas ies pie dūšas kā mazam, tā lielam.